Mūsdienu sabiedrībā ir sastopami neskaitāmi cilvēki, kuri ir svēti pārliecināti par savu spēju glabāt noslēpumus, taču realitātē viņiem tas padodas visai vāji.
Pat ja sākotnēji izpļāpātais šķiet kā pilnīgs sīkums vai nenozīmīga detaļa, bieži vien tieši šī informācija sāk dzīvot savu dzīvi, izraisot neparedzamas un nepatīkamas sekas, kuras vairs nav iespējams labot.
Gadu gaitā uzkrātā dzīves gudrība māca – pat vistuvākajiem un uzticamākajiem cilvēkiem nav obligāti jāzina absolūti viss par tavu iekšējo pasauli vai pagātni. Lietas, ko šodien uztici otram ar vislabākajiem nodomiem, pēc laika var kļūt par ieroci pret tevi pašu. Reizēm tas notiek zibsnīgi, bet citkārt – pēc vairākiem gadu desmitiem, kad tu jau sen esi aizmirsis par savu kādreizējo atklātības brīdi.
Šeit būs apkopoti galvenie punkti, kurus labāk paturēt personīgajā arhīvā, lai vēlāk nenāktos rūgti nožēlot savu runātīgumu.
Grandiozi nākotnes plāni un neīstenotas idejas
“Starp citu, esmu stingri nolēmis beidzot atvērt savu biznesu!” – šādas frāzes mēs mēdzam dzirdēt bieži. Taču, kad sākas detalizēti jautājumi par jomu un rīcības plānu, nereti izrādās, ka tālāk par ideju nekas nav pavirzījies. Kāpēc tā notiek?
Atbilde slēpjas faktā, ka runāt par vēl neīstenotiem nodomiem ir ļoti riskanti. Kamēr plāns nav ieguvis reālu veidolu, tas ir trausls kā sveces liesma caurvējā – pietiek ar vienu skepses pilnu piezīmi, lai tas apdzistu. Man bija paziņa, kurš gadiem ilgi visiem stāstīja par savu drīzo aiziešanu no darba un sava uzņēmuma dibināšanu. Mēs jau sākām pajokot: “Nu, vai atlūgums jau uzrakstīts?” Viņš vienmēr atbildēja, ka palicis pēdējais sīkums. Šis “pēdējais štrihs” turpinājās piecus gadus, līdz ideja vienkārši izplēnēja.
Lasi vēl: Pārstāju smieties, kad uzzināju, kāpēc saimnieces dedzina lauru lapas
Kad tu izpaud savus plānus cilvēkiem, kuriem piemīt tendence kritizēt, tu pakļauj sevi nevajadzīgām šaubām. Sveši padomi un pesimisms var iedragāt tavu iekšējo pārliecību vēl pirms pirmajiem soļiem. Ļauj savam plānam vispirms nostiprināties un tikai tad dalies tajā ar pasaulei. Kā vēsta sena paruna: “Mazāk tukšu runu, vairāk reālu darbu.”
Finansiālā stāvokļa un ienākumu detalizēta izpaušana
Kamēr vieni uzskata, ka nauda ir absolūti personiska lieta, citiem sveša maciņa satura pētīšana sagādā lielāko prieku. Īpaši tas novērojams brīžos, kad tavā labklājībā notiek pozitīvas pārmaiņas. “Vai tiešām nopirki jaunu auto? Tev taču vēl iepriekšējais kredīts nav nomaksāts!” – šādas replikas bieži vien ir sākums nevajadzīgām tenkām. Šodien tu padalies ar prieku, bet rīt tev aiz muguras čukstēs par to, ka nauda droši vien ir aizņemta vai “no debesīm nokritusi”.
Taču tikpat svarīgi ir paklusēt arī tad, ja tavā finanšu dzīvē ir iestājies spiedīgs posms. Kāpēc? Jo cilvēku attieksme mēdz mainīties. Pat tuvākie var sākt tevi žēlot, sniegt pamācības, kuras tu neesi lūdzis, vai, kas ir vēl ļaunāk, pārstāt tevi uzskatīt par spēcīgu un uz rīcību spējīgu cilvēku. Tavs finansiālais stāvoklis ir tava privātā telpa.
Ģimenes iekšējie konflikti un noslēpumi
“Mūsu mājās vienmēr ir drāma, vecāki strīdas ik uz soļa…” – šāda veida atklātība nekad nedod neko labu. Pirmkārt, tava ģimene ir tava cietoksnis. Visam, kas notiek tās ietvaros, tur arī ir jāpaliek. Otrkārt, jāsaprot, ka cilvēki vislabāk atceras tieši negatīvo informāciju. Tu vari tūkstošiem reižu stāstīt, cik brīnišķīgi ir tavi tuvinieki, bet pietiks ar vienu pieminētu skandālu, lai tieši tas iesēstos apkārtējo atmiņā uz visiem laikiem.
Kāds piemērs no dzīves: kāda sieviete neviļus pasūdzējās draudzenei par sava vīra sarežģīto komunikāciju ar vecākiem. Viņa to darīja bez ļauna nolūka, vienkārši vēlējās izrunāties. Pēc neilga laika izrādījās, ka šī “draudzene” bija informāciju nodevusi tālāk kopīgiem paziņām, līdz stāsts nonāca pie paša vīra. Rezultātā sekoja milzīgs konflikts, kuru varēja pilnībā novērst, ja informācija nebūtu izgājusi ārpus mājokļa sienām.
Pagātnes kļūdas un rīcība, kas nevieš lepnumu
Mēs visi esam pieļāvuši kļūdas, un bieži vien rodas vēlme tās izstāstīt, lai it kā saņemtu attaisnojumu vai sapratni. Taču jāatceras – jo vairāk tu stāsti par savu pagātni, jo vairāk tā sāk definēt tavu šī brīža reputāciju. Cilvēku dabā ir kļūdas atcerēties daudz spilgtāk nekā sasniegumus, un kādreizējā muļķība var pēkšņi kļūt par galveno tematu sarunās par tevi šodien.
Lasi vēl: Latvijas sinoptiķi atklāj, ka šogad ziema būs ļoti netipiska mūsu valstij: ”Nāksies pierast”
Robeža starp sirsnīgumu un pārlieku atklātību
Vai tas nozīmē, ka vispār nevar un nedrīkst nevienam neko stāstīt? Protams, ka nē. Komunikācija ir būtiska, taču vienmēr ir jāatceras, ka ne visa informācija, ko mēs sniedzam, mums pašiem nāk par labu. Starp patiesu sirsnību un bīstamu atklātību ir ļoti smalka robeža, kuru labāk nepārkāpt.
Mācies dozēt informāciju. Mazāk lieku vārdu nozīmē mazāk iemeslu uztraukumam un lielāku iekšējo sirdsmieru. Bet kāda ir tava pieredze? Vai tev kādreiz ir gadījies nožēlot pārlieku atklātību brīdī, kad tas nebija nepieciešams? Padalies ar savu stāstu komentāru sadaļā! Ja šis raksts tev šķita noderīgs, atzīmē to ar “patīk” un padalies ar to savos sociālajos tīklos!
